Cilvēku uzticība izstrādājumiem no dabīgas kokvilnas ir sašūpota: vācu "Finansial Times" žurnāla izdevums publicējis aizdomas par krāpšanos, kuru veic vadošie Eiropas apģērba ražotāji, tādi, kā H&M, C&A un Tchibo. Šie uzņēmumi, nevienam nezinot, tirgojuši sertificētu dabīgu kokvilnu, kura samaitāta ar ģenētiski modificētu kokvilnu no Indijas.

"Financial Times" veikusi neatkarīgas pārbaudes un atklājusi, ka "aptuveno 30% no pārbaudēm bijušas pozitīvas attiecībā uz ģenētiski modificētu kokvilnu". Tā saka Lothar Kruse Impetus labaratorijas Bremerhavenā (Bremerhaven) direktors, kurš veicis šīs pārbaudes.

GM pēdas nāk no Indijas, kura piegādā gandrīz pusi no visas dabīgās kokvilnas, ziņo www.ecouterre.com.

Saite uz avotu

Izglītojoša filma (krievu valodā).  Izvēle ir mūsu....

Sāls un cukurs ir baltā nāve. Šo teicienu ir dzirdējusi lielākā daļa no mums un ne velti, jo tik tiešām – standarta nātrija hlorīds, kuru ikdienā uzturā lieto lielākā daļa cilvēku, ir toksiska inde.

Problēma ir tāda, ka sālim, kuru mēs lietojam, ir ļoti maza saistība ar nerafinēto, dabīgo sāli, bez kura dzīvs organisms nespētu eksistēt. Sāls ir vitāli nepieciešams visas dzīvās radības pastāvēšanai. Tas piedalās vielmaiņā uz šūnām un atpakaļ, ūdens apmaiņā, kā arī dažādu vielu asimilācijā. Gan jūras, gan kristālu sāls bija ļoti iecienīts jau senajā Grieķijā, kad senie grieķi atklāja, ka ēdot sāļu pārtiku, tika ietekmētas dažādas organisma pamatfunkcijas, piemēram, gremošana.

Tas noveda pie sāls pielietošanas medicīnā. Īpašu popularitāti sāls ieguva, kad to sāka padziļināti pētīt un lietot slavenais sengrieķu ārsts, jeb „medicīnas tēvs” - Hipokrāts (460 – 370 g. p.m.ē). Tieši viņš pieminēja slavenās sālsūdens tvaika inhalācijas, kuras vēl joprojām tiek plaši pielietotas pie elpošanas orgānu saslimšanām, pateicoties sāls pretiekaisuma īpašībām. Tādā veidā, jau pirms vairāk kā 2000 gadiem, Grieķu medicīna bija atklājusi sāls labo ietekmi uz dažādām ādas saslimšanām, gremošanas traucējumiem un respiratorām saslimšanām.

Vienojoties ar starptaustiskajām korporācijām, no 2010 gada janvāra Krievija aizliedz "junk food" (burgeri, čipsi, frī kartupeļi, gāzēti, cukuru saturoši dzērieni utt.) reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni vēl nesasnieguši 12 gadu vecumu. Korporācijas, kuras parakstījušas vienošanos ir Coca-Cola, Kellogg's, Kraft Foods, Bolshevik, Mars, PepsiCo, Unilever, un Nestlé Inmarko, ziņo avīze "Pravda".
Vienošanās iekļauj produktus, kurus Veselības Ministrija un patērētāju biedrības atzinušas par nepiemērotiem lietošanai bērnu uzturā. Līdzīgi ir rīkojušās arī dažas  ES valstis, Brazīlija un Dienvidāfrika.
Aizliegums attiecas uz TV, avīzēm, radio un arī reklāmas materiāliem, kuri tiek izplatīti ārpus skolas.