Mājas | Pagatavo pats | Labie draugi – burku sēnes
Šobrīd tiešsaitē ir 40 viesi 
Labie draugi – burku sēnes Drukāt E-pasts:
Uzturs - Pagatavo pats

Anitra Tooma

 


Kad portālā http://www.draugiem.lv savā profilā ierakstīju: «Dāvinu burku sēnes!», cilvēki iedomājās, ka rudenī esmu salasījusi varen daudz alksneņu vai beciņu un tagad esmu gatava padalīties. Tiesa, manas sēnes mitinās burkās, taču nav tik pazīstamās cepurīšsēnes, bet gan zooglijas.

Nepazīstu cilvēku, kam padomju laikos mājās nebūtu bijusi tējas sēne. Pirms vairākiem gadiem Katrīna Neiburga ar domubiedriem atdeva šai sēnei tās lielo popularitāti: Valdemāra ielas biroju centrā veselu nedēļu ikviens varēja ieiet savdabīgā tējas sēņu laboratorijā un iegūt savā īpašumā kriksīti sēnes. Šogad lielu popularitāti guvušas vēl divas t.s. burku sēnes – Indijas jūras rīsi un piena sēne. Kā jau sēnēm, tām visām patīk noēnojums un silta vietiņa.

{jcomments on}


Tējas sēne

Latvijā šo sēni lielākoties tā arī sauc – par tējas sēni. Taču zināmi arī šādi nosaukumi: Krievijā – Volgas vai Mandžūrijas sēne, Japānas sūklis, tējas kvass; Francijā – fango; Ķīnā – kam-bu-na, kombuča... Tējas sēnes dzimtene, visticamāk, ir Ceilona, pēc tam tā nokļuvusi Indijā, Ķīnā, Mandžūrijā un Krievijā, un tad jau līdz Eiropai arī vairs nav tālu.

Tējas sēne atgādina kārtainu plēksni vai pankūku, kas izaug tik liela, cik ļauj burkas diametrs. Tās virspuse ir gluda, apakšpusē staipās tādi kā pavedieni.

Tējas sēne vienā organismā jeb simbiozē apvieno ķērpi, etiķskābes baktērijas un raugu. Raugs gādā par saldās tējas rūgšanu, bet baktērijas fermentē šķīdumu, un tas iegūst ārstnieciskas īpašības. Spirta un etiķskābās rūgšanas procesā tējā veidojas ne tikai spirts un etiķis, bet vairākas citas organiskās skābes: citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe u.c., C un B grupas vitamīni, dažādi fermenti, lipīdi un cukuri.

Cilvēki šo tējas sēnes dzērienu parasti lieto bez sapņa par dziedināšanu – vienkārši kā garšīgu padzērienu, kas ir laba alternatīva mākslīgi krāsotajām un iesmaržinātajām limonādēm. Taču eksperimentos atklāta un apstiprināta arī šā dzēriena ārstnieciskā iedarbība aknu un žultspūšļa slimību, dizentērijas, gripas, ausu, kakla un deguna iekaisumu, acu infekciju un gastrīta gadījumā. Regulāra tējas sēnes dzēriena lietošana pazemina asinsspiedienu un līdzsvaro centrālās nervu sistēmas darbību; ārīgi to lieto apdegumu un strutojošu brūču sadziedēšanai.

Tējas sēnes kopšana

Grāmatā «Sēnes, kas ārstē» rūpes par tējas sēni aprakstītas samērā sarežģīti, visu laiku brīdinot, kādos gadījumos tā var aiziet bojā, taču man ne ar kādiem paņēmieniem nav izdevies viņu nobendēt.

Es daru tā: pagatavoju tēju, izšķīdinot 1-2 ēdamkarotes karotes cukura uz vienu litru šķidruma, atdzesēju. Tad izņemu no burkas tējas sēni un remdenā ūdenī zem krāna noskaloju. Ieleju 3 l burkā remdeno tēju un ielaižu tajā sēni ar gludo pusi uz augšu. Vispirms sēne nogrimst, bet pēc pāris dienām ieņem ierasto vietu šķidruma virspusē. Pēc nedēļas tēja būs pārtapusi par skābenu dzērienu. Tu vari katru dienu no burkas izliet pāris glāžu dzēriena un ik pēc divām trīs dienām sēni pabarot ar litru jaunas tējas. Tad tev jāatceras reizi mēnesī sēni izņemt no burkas un noskalot. Bet vari arī reizi nedēļā noliet visu šķidrumu, noskalot sēni un ielaist jaunā tējā. Tējas sēnes dzēriens ir ļoti skābs, tāpēc to dzer atšķaidītu ar ūdeni.

Tējas sēni, tāpat kā visas citas, audzē stikla burkā. Metāla, plastmasas, keramikas un pat kristāla trauki šīm sēnēm nav tīkami. Burku apklāj ar marles gabaliņu, lai mušas nesadēj oliņas. Vāku uz burkas drīkst likt tikai tad, ja sēni pārved uz jaunām mājām.

Ar kādu tēju barot

Agrāk es ticēju mītam, ka tējas sēni drīkst barot tikai ar stipru melno tēju. Tā kā es nespēju iedzert šo sūri skābo dziru, nolēmu sēni barot ar tējām, kas man garšo. Visgardākais dzēriens iznāca no karkādes – skaisti sarkans un mazliet pat garšoja pēc sarkanvīna. Eksperimentē droši – vari gatavot savai sēnei gan Latvijas augu tējas, gan kaut ko eksotiskāku.

Sēnes pavairošana

Tējas sēne lielajā burkā ar laiku kļūst aizvien biezāka un kārtaināka. Lai dalītos ar citiem, atliek vien noplēst sēnei augšējo kārtu, ielikt burkā ar saldu tēju, un process turpināsies. Saka, ka tējas sēnes plēksni nedrīkst plēst gabalos, jo tad sēne slimošot un aiziešot bojā. Es tam nevaru piekrist, jo esmu pārliecinājusies, ka tējas sēne ir apbrīnojami dzīvelīgs radījums.

Ja gatavo tējas sēnes dzērienu atstāj neizlietotu, tad pēc nedēļas virspusē izaug plāna plēvīte, no kuras var izaudzēt jaunu sēni.

Indijas jūras rīsa sēne

Šai sēnei nav nekāda sakara ne ar jūru, ne rīsiem. Nosaukums liecina tikai par to, ka sēne ir no mītiskajiem Austrumiem, un, tā kā atceļojusi no aizjūras, tad, iespaidu pastiprinot, tā arī tiek godāta. Šī sēne izskatās kā nelieli caurspīdīgi kristāliņi. To ir viegli kopt, turklāt dzēriens garšo līdzīgi raudzētai bērzu sulai. Dziednieki šai sēnei piedēvē visspēcīgākās ārstējošās īpašības no visām. Es rīsa sēni lietoju diendienā jau gadu – man nav iemesla šo labo ietekmi noliegt.

Grāmatās rakstīts, ka sēne palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, – tiesa, esmu kļuvusi par kilogramiem 10 vieglāka, turklāt svars vairs nepieaug. Sēne palēninot novecošanās procesus – arī tiesa, jo tik daudz komplimentu par izskatu sen nebiju saņēmusi. Man ir normāls holesterīna un dzelzs līmenis asinīs, kaut pirms laika ārsti brīdināja par mazasinību un aizrādīja par sašaurinātiem asinsvadiem. Es vairs pat neuzdrošinos piemirst par rīsa sēnes apkopšanu, jo, nedēļu pabijusi prom no mājām un burku sēnēm, saslimu ar gripu.

Līdzīgi kā tējas sēnei, arī rīsa sēnes organismā sadarbojas rauga baktērijas, un tās piegādā žāvētie augļi, etiķskābe un pienskābes baktērijas. Tāpat noris spirta un etiķskābā rūgšana, kas sintezē dažādas organiskās skābes, fermentus un vitamīnus. Zinātnieki rīsa sēnes dzērienā konstatējuši augstu folijskābes un fosforskābes līmeni, kā arī fermentus, kas palēnina novecošanos, turklāt dažādie fermenti uzlabo vielmaiņu un regulē svaru. Rīsa sēnes dzēriens satur arī glikuronskābi, kas palīdz atjaunoties locītavu un muguras lokanumam. Vēl rīsa sēnes dzēriens satur daudz amilāzes fermentu, kas šķeļ cieti un cukurus, tādēļ to ieteic diabēta slimniekiem. Bet, iespējams, ka diabētiķiem nevajadzētu rīsa sēni barot ar cukuru, pietiks vien ar žāvētiem augļiem.

Tie, kas regulāri dzer rīsa sēnes dzērienu, pēc laika pamana, ka pazudusi depresija, neirozes, hipertonija, stenokardija, normalizējies asinsspiediens un sirdsdarbība. Dzēriens palīdz arī epilepsijas slimniekiem, pēc insulta un infarkta. Vieglāk kļūst bronhiālās astmas slimniekiem, tas atvieglo bronhīta, pneimonijas, saaukstēšanās slimību un pat tuberkulozes norisi. Uzlabosies aknu, nieru, kuņģa un zarnu trakta darbība, kā arī kuņģa skābes līmenis. Vairosies potence un libido. Man jau šķiet, ka nav kaites, kuru nedziedētu rīsa sēnes dzēriens. Kopš to lietoju, man tiešām nekas vairs nekaiš.

Rīsa sēnes kopšana

Rīsa sēni baro ar cukurūdeni un žāvētiem augļiem. Parasti izmanto rozīnes, bet var cukurūdenī ielikt arī kādu žāvētu aprikozi, plūmi vai bumbieri. Āboli neesot ieteicami.

Rīsa sēnes barošanai izmanto nevārītu avota vai akas ūdeni. Ūdenī izšķīdini cukuru.

Bļodā ieliec caurduri un salej tur rīsa sēni kopā ar gatavo šķīdumu. Izlasi žāvētos augļus un izmet. Notecini sēni un noskalo remdenā ūdenī. Ar karoti ieliec burkā sēni. Pie reizes saskaiti, cik daudz to jau ir. Tas vieš skaidrību, vai sēne labi jūtas. Tad uzlej remdenu cukurūdeni un ieber žāvētos augļus. Sēni var barot arī tikai ar ūdeni un žāvētiem augļiem, taču tad tā vairosies ļoti lēni. Dzēriens parasti ir gatavs trešajā dienā.

1 litrs dzīva ūdens
4 ēdamkarotes rīsa sēnes
3 ēdamkarotes cukura
3-4 rozīnes

Rīsa sēni cilvēki visbiežāk nobendē, aizmirstot nomainīt ūdeni un augļus. Šķidrums pārskābst un nogalina sēni, kas sadalās sīkās pārsliņās. Un, kaut tu atkal sēni lutini, vairs neizdodas sagaidīt rozīņu deju burkā un draiskos burbulīšus. Ja zini, ka nevarēsi sēni kādu laiku apkopt, noskalo to, ieber burciņā un neaizvākotu ieliec ledus-skapja apakšējā plauktā.

ŠEIT var izlasīt par īpašībām.

Tibetas piena sēne

Kā jau pēc nosaukuma var spriest, arī šī sēne pasaules iekarojumus sākusi no austrumiem. Piena sēne izskatās kā baltas gumijotas grumbainas bumbiņas. Bioķīmiskās analīzes liecina, ka piena sēne, ko baro ar parastu pie-nu, satur daudz vērtīgu vielu, kādu neesot veikalos nopērkamajos skābpiena produktos. Savulaik Krievijā bijuši dziednieki, kas par lielu naudu ārstējuši diloņslimus aristokrātus ar piena sēni, kas saraudzējusi jaunu ķēvju pienu. Tikpat labi var izmantot arī aitas un kazas pienu. Piena sēni var barot arī ar veikalā nopirktu pienu, taču, ja izmantosi bioloģiski ražotu pienu, ne rūpnīcās pārveidoto, veselība atgriezīsies ātrāk. Tā kā arī šī sēne ir maz pētīta, pateikt, kas tā par lielisku laktobaktēriju kultūru, ko sintezē piena sēne, nevaru.

Bulgāru dziednieki atzīst, ka piena sēne ar lieliskiem panākumiem izmantojama dažādu alerģiju ārstēšanai. Tā atvieglo sirds un asinsvadu slimnieku ciešanas, aptur asinsvadu sieniņu apkaļķošanos, normalizē asinsspiedienu, pasargā zarnu mikrofloru no antibiotiku blaknēm un pat pārtrauc vēža šūnu veidošanos. Ūdens, kurā mazgāta sēne, noder mutes dobuma skalošanai, jo atjauno zobupastu iznīdēto mutes mikrofloru, novērš smaganu asiņošanu. Šajā ūdenī var arī mērcēt pēdas, lai atkāptos kāju sēnīte. Lai sēne dziedinātu, tā jādzer no rīta tukšā dūšā un vakarā pirms gulētiešanas, turklāt nevar lietot alkoholu.

Piena sēnes kopšana

4 ēdamkarotes piena sēnes
1 litrs piena

Bļodā ieliec caurduri, ielej tur sarūgušo pienu. Izskalo burku. Ar roku maisot, notecini rūgušpienu. Ieej to krūzē. Ieliec bļodu izlietnē un caurdurī palikušos sēnes graudus noskalo remdenā ūdenī. Skalojamais ūdens paliek bļodā un noderēs mutes skalošanai vai kāju mērcēšanai. Vari uzcienāt suni vai kaķi, atdot teļam, sivēnam vai kazai. Vari apliet acāliju vai papardi. Vēlreiz noskalo sēni, notecini, ieber burkā un aplej ar pienu. Pēc diennakts redzēsi, ka burkā parādās baltas sūkalas, un tas nozīmē, ka atkal jāpabaro piena sēne.

Ja tev apnīk ņemties ar piena sēni vai uz kādu laiku jāaizbrauc, noskalo to, aplej ar dabīgu ūdeni un neaizvākotu burku ieliec ledusskapja apakšējā plauktā. Lai saglabātu piena sēni pie dzīvības, vajag to vismaz reizi mēnesī pabarot ar pienu.

Noder saimniecībā

Kad sēnes savairojušās un draugu lokā vairs nav nevie-na, ar ko padalīties, jāsāk domāt, kā vēl tās var izmantot. Piemēram, labi norūgusi tējas sēne ir skāba – kā īsts etiķis. Izmanto to marinēšanai un sautēšanai – gaļa izdodas ļoti mīksta un garšīga. Tējas sēnes šķidrumu var izmantot arī matu skalošanai. Rīsa sēnes dzēriens ir neaizvietojams paģiru rītā. Rīsa un tējas sēnes skalojamo ūdeni vai neizdzerto šķidrumu vari pieliet vannai – atjaunosies dzīvesspars. Rīsa sēnes dzēriena kompreses var likt uz skausta, krustiem, locītavām – visur, kur veidojas sāļu nogulsnējumi. Komprese noderēs arī pret galvassāpēm. Tagad kosmētikas kabineti piedāvā jogurta masāžas – vari izmēģināt, pirtī ejot, noziesties ar piena sēnes rūgušpienu. Pie reizes izmēģini arī šādu matu masku. Ir cilvēki, kas tā atkal tikuši pie kuplas frizūras.

Es tev novēlu satikt kādu, kas audzē burku sēnes, iegūt tās savā aprūpē un izbaudīt prieku, jūtot, kā atjaunojas ķermenis un veselība! Burku sēņu īpašnieki jau zina, ka šīs sēnes nedrīkst pārdot par naudu, bet ņēmēji ievēro, ka par jaunu «mājdzīvnieku» jādod maza dāvaniņa, lai guvums nedabū galu.

Saite uz avotu