Mājas | ĢMO
Šobrīd tiešsaitē ir 65 viesi 
Bayer apstiprina, ka ģenētiski modificēti kultūraugi nav kontrolējami. Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

Decembrī Sentluisas (Misūri) federālā tiesa lēma korporatīvam ģenētiski modificētu graudu ražotājam Bayer Cropscience izmaksāt diviem vietējiem fermeriem 2 miljoni ASV dolāru pēc tam, kad fermeru rīsu raža tikusi saindēta ar eksperimentālu rīsu paveidu, kuru kompānija testējusi 2006 gadā.
Šis lēmums apstiprina, ka atbildību par ĢI (ģenētiskās inženierijas) sekām jāuzņemas uzņēmumam, kurš ražo ĢI graudus.

Lasīt tālāk...
 
Atbalsta ģenētiski modificētu produktu tirdzniecību Latvijā Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

Šodien Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) uzraudzības padomes sēdē nolemts atbalstīt ģenētiski modificētu produktu tirdzniecību, izvērtējot katra produkta tirdzniecības gadījumu atsevišķi, bet netiks dota atļauja ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai.

Par šādu Latvijas valsts nostāju jautājumos, kas ir izskatīšanas procesā Eiropas Savienībā (ES), nobalsoja desmit no 14 ĢMO uzraudzības padomes locekļiem.

Uzraudzības padomes locekļiem Zemkopības ministrijas (ZM) Biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja Inese Aleksejeva skaidroja, ka tiek piedāvāti trīs varianti - Latvija neatbalsta nevienu Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto lēmumu projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO tirdzniecībai un audzēšanai, ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, kā arī to, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs neveic ĢMO rika novērtēšanu nacionālā līmenī. Šo nostāju atbalstīja četri no ĢMO uzraudzības padomes locekļiem.
Lasīt tālāk...
 
GMO Latvijā? Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO
"Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu, kas paredz pašvaldībām tiesības ierosināt un aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, informē ZM.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.
„Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,” skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Paredzēts, ka pašvaldība aizliegumu var noteikt uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

Ja pašvaldība nolēmusi pieņemt iedzīvotāju pieteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, tā informē sabiedrību, publicējot paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un pašvaldības izdotajā laikrakstā. Ja tāda nav, tad paziņojumu publicē citā vietējā laikrakstā, norādot teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai. Tāpat paziņojumā norāda sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu. Priekšlikumi un iebildumi jāiesniedz ne mazāk kā 30 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas brīža."

Ziņa publicēta DELFI

...Uz ko tik nav gatavi cilvēki naudas dēļ Frown

{jcomments on}

 
Zemkopības Ministrijas paziņojums sakarā ar ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijā Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

{jcomments on}Šads teksts lasāms ZM mājaslapā (ŠEIT):

"„Internetā izplatītā informācija un uzsāktā ažiotāža, ka Zemkopības ministrija (ZM) it kā cenšas panākt, lai Latvijā sāktu audzēt ģenētiski modificētus (ĢM) kultūraugus, nav patiesa,” informē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

„Zemkopības ministrija neatbalsta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijas teritorijā, un Eiropas Komisijas (EK) darba grupās balsos pret to, ja šāds jautājums tiks izskatīts. Savukārt EK darba grupās par ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības izplatīšanu tirgū ZM balsojumos atturas,” norāda ministrs.

Zemkopības ministrija izmanto visas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu paredzētās dalībvalsts tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ES atļautu no ĢM organismiem iegūtu produktu apritei. Tā, piemēram, no 2009. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka regulējumu ĢM kultūraugu audzēšanai Latvijā.

„Šie noteikumi dažos masu medijos tiek interpretēti kā atļauja ĢM kultūraugu audzēšanai Latvijā, taču šī interpretācija nav pareiza, jo noteikumi nevis atļauj vai aizliedz ĢM kultūraugu audzēšanu, bet nosaka prasības, kas jāizpilda, pirms uzsākt šo audzēšanu, kā arī paredz uzraudzības un kontroles kārtību,” uzsver zemkopības ministrs un norāda: „Ja šādi noteikumi netiktu pieņemti, Latvijā būtu iespējams patvaļīgi, bez uzraudzības un kontroles audzēt ĢM kultūraugus.”

Eiropas Savienībā šobrīd ir atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzu. Atļauja tās audzēšanai izdota 1998. gadā, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts. Pašlaik Latvijā tās audzēšana nav aktuāla, jo kukurūzas ģenētiskās modifikācijas rezultātā ir iegūta tās izturība pret kaitēkli, kas Latvijā nav sastopams.

Ne ĢM rapša, ne ĢM cukurbiešu vai ĢM kartupeļu audzēšana ES teritorijā nav atļauta."

 


 Ko tad nozīmē šis teksts, ja ne nepārprotamu atļauju audzēt ĢMO, izpildot noteiktas prasības?
"...interpretācija nav pareiza, jo noteikumi nevis atļauj vai aizliedz ĢM kultūraugu audzēšanu, bet nosaka prasības, kas jāizpilda, pirms uzsākt šo audzēšanu, kā arī paredz uzraudzības un kontroles kārtību..."

 

 
Padomi pircējam - ģenētiski modificēta pārtika Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

 

Ģenētiski modificēta pārtikaPadomi ģenētiski modificētas pārtikas pircējam

Anitra Tooma

Tagad ikvienā pārtikas lielveikalā, ja zina, kur un ko meklēt, var atrast produktus, uz kuriem ir informācija, ka tie satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Tomēr, pirms ķeraties pie sistemātiskas meklēšanas, varu dalīties pieredzē, ka «Rimi» atradu tikai vienu augu eļļu, savukārt lielveikala «Maxima» ĢM eļļu klāsts bija daudz bagātīgāks, bet visplašākā izvēle ir «Supernetto» veikalos. Tomēr esmu vīlusies – cerēju, ka būs daudz vairāk atradumu, jo zinu, ka ĢM sastāvdaļas varētu saturēt arī margarīns, desas un citi produkti ar sojas piedevām, kukurūzas brokastu pārslas, tomātu pastas izstrādājumi, konservēti dārzeņi utt. Taču, ja ticam informācijai uz iepakojuma, mūsu valstī ir jāpieliek īpašas pūles, lai apēstu kaut ko ģenētiski modificētu. Pašlaik Latvijā ir atļauts izplatīt ES atzītu pārtiku, kas iegūta no septiņām ģenētiski modificētām rapša šķirnēm, deviņām kukurūzas šķirnēm, divām kokvilnas šķirnēm un vienas sojas šķirnes, bet veikalos šos produktus atrast nav viegli.

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 Nākamā > Beigas >>

Lapa 3 no 4