Lai to sasniegtu, bioloģiskā lauksaimniecība balstās uz vairākiem mērķiem un principiem, ievērojot vispārpieņemtu praksi, kas radīta, lai samazinātu cilvēka ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas dabiskāku lauksaimniecības sistēmas darbību.

Tipiska bioloģiskās lauksaimniecības prakse ietver:

• Daudzveidīga augseka ir pamatnosacījums saimniecībā pieejamo resursu efektīvai lietošanai;
• Ļoti stingri ierobežojumi ķīmiski sintezētu pesticīdu un mākslīgā mēslojuma lietošanai, antibiotikām lauksaimniecības dzīvniekiem, pārtikas piedevām un pārstrādes palīglīdzekļiem un citiem izejmateriāliem;
• Ģenētiski modificēto organismu lietošanas aizliegums;
• Saimniecībā pieejamo resursu izmantošana, piemēram, kūtsmēslu izmantošana mēslojumam vai arī saimniecībā saražotās lopbarības izmantošana;
• Izvēloties augu un dzīvnieku šķirnes, kas ir izturīgas pret slimībām un pielāgojušās vietējiem apstākļiem;
• Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana brīvo ganību sistēmā brīvā dabā un to nodrošināšana ar bioloģisku barību;
• Praktizējot lopkopību atbilstoši dažādām lauksaimniecības dzīvnieku sugām.